Ziņojumi

 
26.10.2016
Informācija medijiem

Nepārdomāti likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” grozījumi liks atlaist invalīdus un laukos nodarbinātos

Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācija (LPUAA) ir satraukta par grozījumiem likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kuri tiks piemēroti no 2017. gada 1. janvāra. LPUAA biedri konstatējuši, ka turpmāk būs neizdevīgas darba attiecības ar aptuveni 30% darbinieku, jo par tiem būs jāmaksā papildus sociālais nodoklis. Grozījumi spiedīs atbrīvot tieši sociāli mazāk aizsargātus cilvēkus tostarp daļu invalīdu, personas, kas kopj ģimenes locekļus-invalīdus un lauku iedzīvotājus. Ja likumdevējs vēlas īstenot sociāli atbildīgu politiku, minētos likuma grozījumus ir jāpārskata, pauž LPUAA izpilddirektors Jānis Ozoliņš.

Saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem, ja darbinieka ar algas grāmatiņu darba atalgojums mēnesī ir zemāks par minimālo, par starpību darba devējam būs jāmaksā sociālais nodoklis. Ir noteiktas dažas personu kategorijas, piemēram, I un II grupas invalīdi, uz kuriem šis nosacījums neattiecas, taču atbrīvoto personu loks ir šaurs. “Nozīmīgai daļai uzkopšanas nozarē strādājošo aptuveni 30 tūkstošu cilvēku tā ir vienīgā nodarbinātības iespēja un nežēlīgā konkurence tirgū praktiski neļauj maksāt vairāk par minimālo stundas likmi, kaut arī darbinieki to ir pelnījuši” prezumē J. Ozoliņš.

Uzkopšanas nozare ir īpaša ar nepilna laika nodarbinātību, jo pamata uzkopšana tiek veikta dažu stundu laikā vakarā vai no rīta. Iespējas nodrošināt pilnu slodzi, kombinējot vairākus objektus ir apgrūtināta pat pilsētās, nerunājot par mazpilsētām un lauku teritorijām. Iespējamajai atbrīvošanai pakļauto personu likteņi bieži ir skarbi, uzsver LPUAA pārstāvis. Vienā no asociācijas uzņēmumiem ar algas grāmatiņu strādā ļoti atbildīgs sētnieks, III grupas invalīds, kurš fiziski nespēj strādāt pilnu darba laiku, jo darbaspēju zudums šai grupai ir 25-59%. Tāpat ir arī citi objektīvi apstākļi, kāpēc cilvēki pamatdarba vietā nevar strādāt ilgāk par dažām stundām un kas ir paslīdējuši garām likumdevējiem. Piemēram, kāda māte nevar atļauties strādāt ilgāk par 4 stundām, jo nav iespējams ilgāk mājās atstāt dēlu-invalīdu, taču apkopējas darbs ļauj nedaudz nopelnīt un saglabāt saikni ar sabiedrību. Tāpat praktiski nebūs iespējams nodarbināt nepilna laika pamatdarbā uzkopējus mazpilsētās un laukos.

Nepieciešams paplašināt to personu loku, uz kurām neattiecas darba devēja pienākums maksāt sociālo nodokli no pilnas minimālās algas, rosina J. Ozoliņš. 
 
10.10.2016

EuroFM biedru sanāksme un CIFMers 2016 kongress Madridē

2016. gada 28.-30. septembrī LPUAA pārstāvji Madridē piedalījās kārtējā EuroFM sanāksmē. Tika apspriestas aktualitātes apsaimniekošanas jomā Eiropā un pasaulē, sadarbības iespējas starp dažādām ar apsaimniekošanu saistītām organizācijām, tostarp asociācijām, universitātēm, pētniecības iestādēm un nozīmīgiem tirgus dalībniekiem. Sanāksmē piedalījās visu pasaules nozīmīgāko apsaimniekošanas organizāciju pārstāvji, to vidū arī no IFMA un GlobalFM.
 
Papildus regulārajai sanāksmes programmai EuroFM biedriem šoreiz tika nodrošināta unikāla iespēja piedalīties arī CIFMers 2016, starptautiskā apsaimniekošanas profesionāļu kongresā, kurš jau trešo gadu pulcē dalībniekus no gandrīz visiem kontinentiem, galvenokārt no Eiropas un Amerikas. Kongresa plašā programma bija daudzpusīga un vērtīga. Jāpiemin, ka kongresā ar personīgo pieredzi dalījās pasaulē ilgtspējīgākās un tehnoloģiski modernākās biroju ēkas The Edge, Nīderlande, pārvaldnieks. Tāpat delegātiem bija iespēja uzklausīt un iztaujāt Facilities Management Group izveidotāju LinkedIn tīklā, kura īsā laikā kļuvusi par lielāko apsaimniekošanas profesionāļu platformu pasaulē.
 
CIFMers 2016 dalībnieki paneļdiskusijā uzdeva jautājumus jauniem, talantīgiem apsaimniekošanas profesionāļiem no dažādām valstīm un kontinentiem un guva priekšstatu par nākotnes attīstības tendencēm no vadošo nozares pētniecības organizāciju pārstāvjiem. Praktiskus padomus sniedza apsaimniekošanas profesionāļi, kuri guvuši nozīmīgus panākumus, samazinot ēku ietekmi uz vidi, efektīvi apsaimniekojot ēkas radījuši desmitos miljonu eiro vērtus ietaupījumus, kā arī ar sadarbību veicinošām darba vides dizaina metodēm nodrošinājuši vairāku firmu apvienošanās procesa atbalstu. Vienā no prezentācijām apsaimniekošanas pētnieki ziņoja par pētījuma norisi darba vides dalītā lietošanā Vācijā – vienas telpas ar plaši adaptējamām aprīkojuma funkcijām dažādos nedēļas un diennakts laikos vienlaicīgi spēj izmantot samērā liels skaits dažāda profila lietotāju. Tādējādi tiek gan izpildītas visas lietotāju vajadzības, gan panākta neparasti augsta platību izmantošanas efektivitāte.
 
LPUAA kā EuroFM biedrs regulāri piedalās šīs organizācijas darbā un asociācijas biedriem ir iespēja piedalīties starptautiskajos pasākumos, kuros galvenais ieguvums ir izpratne par tendencēm, kuras būs aktuālas arī Latvijā, kontakti un iespēja iesaistīties sadarbības projektos nozares vai atsevišķu uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanai. 

24.05.2016

Seminārs "INSTA 800 3. līmeņa sertifikācija"

2016. gada 18.-20. maijā uzkopšanas un apsaimniekošanas nozares profesionāļi piedalījās LPUAA organizētajā seminārā "INSTA 800 3. līmeņa sertifikācija". Seminārā dalībnieki apguva INSTA 800 standartu atbilstoši 3. zināšanu līmenim un izturēja gala pārbaudījumu, kurā bija jāparāda iegūtās teorētiskās un praktiskās zināšanas, veicot uzkopšanas kvalitātes pārbaudi saskaņā ar standarta prasībām. Apmācību rezultātā Latvijas profesionālās uzkopšanas nozare ieguva 16 atbilstoši INSTA 800 standartam sertificētus darbu vadītājus un kvalitātes auditorus, kuri ikdienā strādā gan LPUAA dalīborganizācijās, gan citos uzņēmumos, privātā un publiskā sektora organizācijās.
 
3. zināšanu līmenis ietver detalizētu INSTA 800 5.-8. nodaļas satura pārzināšanu par vizuālajām pārbaudēm un zināšanas par instrumentālajām pārbaudes metodēm, kuras sniegtas Pielikumā D. Papildus 3. zināšanu līmenis aptver zināšanas par kvalitātes mērīšanas statistiskajiem nosacījumiem. Šis zināšanu līmenis ir nepieciešams personām, kuras veic uzkopšanas darbu kvalitātes pārbaudes, piemēram, darbu vadītājiem, darbu kvalitātes auditoriem, kuri strādā pakalpojumu sniedzēju, klientu vai konsultantu uzdevumā.
 
Semināru vadīja lektore Helge Alt, Igaunija. Apguvusi INSTA Dānijā un Norvēģijā, Dānijā saņēmusi INSTA 800 zināšanu 3. un 4. līmeni apliecinošus sertifikātus (2013, 2016). Vadījusi INSTA 800 standarta adaptācijas darba grupu Igaunijā. Konsultējusi daudzus pasūtītājus un pakalpojumu sniedzējus par INSTA 800, veic auditus saskaņā ar šo standartu.

05.04.2016
Informācija medijiem

AS “Rīgas siltums” jaunie netaisnīgie nosacījumi kaitē dzīvokļu īpašniekiem, īrniekiem un pārvaldniekiem

“Kad lapsa sprediķo, uzmani zosis,” māca vācu sakāmvārds. Pēc grozījumiem Dzīvojamo māju apsaimniekošanas likumā, saskaņā ar kuriem kopš 2015. gada 1. oktobra Latvijā ieviesti tiešie norēķini par komunālajiem pakalpojumiem, “zosu” lomā pašiem negribot nonākuši dzīvojamo māju pārvaldnieki, dzīvokļu īpašnieki un īrnieki, kuriem monopolists – “Rīgas siltums” – diktē tikai sev vien izdevīgus siltumenerģijas piegādes nosacījumus.
 
Tiešie norēķini dod dzīvokļu īpašniekiem iespēju tiešā veidā norēķināties ar pakalpojumu sniedzējiem par ūdens un siltuma piegādi, kā arī par atkritumu apsaimniekošanu. Pakalpojumu sniedzēji sagatavo katra dzīvokļa īpašniekam atsevišķus rēķinus, un viņš par saņemtajiem pakalpojumiem norēķinās bez pārvaldnieka starpniecības. Dzīvokļa īpašnieks pakalpojuma sniedzējam maksā par katra rēķina sagatavošanu, un izmaksas nav mazas. SIA “Rīgas ūdens” par šo pakalpojumu prasa 3,19 eiro, bet AS “Rīgas siltums”- 3,87 eiro. Kopā ar atkritumu apsaimniekošanu mēnesī rēķinu sagatavošanas izdevumi var veidot vairāk nekā 10 eiro. Jāņem arī vērā, ka tiešo norēķinu esamība nepaglābj dzīvokļu īpašnieku, teiksim, no apkures atslēgšanas, ja citu iedzīvotāju vainas dēļ mājai uzkrājies parāds par siltumu.

Par tiešo norēķinu izvēli jālemj vairākumam dzīvokļu īpašnieku, un divu nedēļu laikā par to rakstiski jāinformē kā ēkas pārvaldnieku, tā pakalpojuma sniedzēju. Tikai tad, kad pakalpojuma sniedzējs saņēmis šādu iesniegumu, viņš būtu tiesīgs prasīt maksātāju personas datus. Tomēr realitātē notiek citādi. “Rīgas siltuma” (RS) tipveida līgumā iestrādāta prasība sniegt monopolistam tādus datus, kuri uzskatāmi par sensitīviem. Tipveida līgumos RS pārvaldniekam pieprasa sniegt datus “par objekta (t.i. mājas vai dzīvokļa īpašnieka maiņu) atsavināšanu, likumīgā pārstāvja maiņu, tiesiskās aizsardzības procesa vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasludināšanu, kā arī ja tiek ierosināta lieta par lietotāja (abonenta) maksātnespēju. Paziņošanas pienākuma neizpildes gadījumā puse ir atbildīga par sekām, ko tā radījusi.” Respektīvi, ja pārvaldnieks nepaziņo RS, ka, piemēram, pilsonim A no 3. dzīvokļa pasludināta maksātnespēja, gan viņš, gan pārējo dzīvokļu īpašnieki automātiski kļūst vainīgi par maksātnespējīgā pilsoņa nesamaksātajiem rēķiniem. RS ieskatā daudzdzīvokļu namu apsaimniekotāji minēto līgumu var droši parakstīt, jo līgumslēdzēja puse ir dzīvokļu īpašnieki, nevis apsaimniekotājs, un tādējādi arī visas sekas par minētā līguma punkta neizpildi gulstas uz viņu pleciem. Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācija (LPUAA) uzskata, ka šāds nosacījums ir klajā pretrunā ar taisnīguma principiem un cilvēka privātās dzīves neaizskaramību, jo, saskaņā ar minēto punktu, nama iemītniekiem būtu smalki jāpārzina savu kaimiņu civiltiesiskie darījumi un viņu finanšu stāvoklis, lai izmaiņu gadījumā steigšus par to ziņotu RS.

LPUAA ieskatā nosacījumi, kuri dzīvokļu īpašniekiem būtu jāievēro tiešo norēķinu gadījumā, un to izpildes pieprasīšana, slēdzot līgumu ar ēkas pārvaldnieku, ir nelikumīgi, un pretrunā Fizisko personu datu aizsardzības likumam. Ja vien datu subjekti – dzīvokļu īpašnieki – nav brīvi un nepārprotami mājas pārvaldniekam pauduši savu gribu par viņu personas datu tālāku nodošanu tieši RS, viņš saskaņā ar likumu to nedrīkst darīt. Taču monopolists uz saprātīgiem iebildumiem nereaģē. Vēl vairāk – ja dzīvojamās mājas pārvaldītājs kā dzīvokļu īpašnieku pilnvarots pārstāvis līgumu, kurā iekļautas pretlikumīgās prasības, neparaksta, RS uzskata līgumu par nenoslēgtu, un “vainīgajām” mājām siltumenerģiju nepiegādā. Pagaidām var tikai minēt, kāpēc RS tik uzstājīgi vēlas iegūt dzīvokļu īpašnieku sensitīvos datus, ka gatavs pat atslēgt apkuri ēkām. Iespējams, pie visa vainojamas rēķinu sagatavošanas izmaksas – jau minētie 3,87 eiro (ieskaitot PVN). Kopumā tās veido ievērojamas summas. Piemēram, no ēkas, kurā ir 100 dzīvokļi, mēnesī par rēķinu sagatavošanu iespējams iekasēt 387 eiro, bet gadā – 4 644. No desmit šādām ēkām gada ieguvums ir jau 55 720 eiro, utt.

Cerams, ka monopolista patvaļu izdosies iegrožot. Apstrīdot minētā punkta iekļaušanu RS tipveida līgumos par siltumenerģijas piegādi, AS “Hausmaster” 2015. gada decembrī vērsās Konkurences padomē ar iesniegumu par AS “Rīgas siltums” dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Tieši tas, ka RS pārvada un sadala 76% no visas Rīgai nepieciešamās siltumenerģijas, no kuras 77% tiek izmantoti dzīvojamo māju apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, uzņēmumam ļauj voluntāri uzspiest patērētājiem nepieņemamus un pretlikumīgus siltumenerģijas piegādes līguma nosacījumus. Jāņem vērā, ka alternatīvas RS piedāvātajiem pakalpojumiem praktiski nav – atsakoties no RS piegādātās siltumenerģijas, iespējams izmantot tikai pašu spēkiem nodrošinātu lokālo siltumapgādi. Tomēr šādas sistēmas ar centralizēto siltumapgādi konkurēt nespēj.

RS uzspiestie līguma noteikumi vērtējami par netaisnīgiem un konkurenci ierobežojošiem darījuma nosacījumiem. Ja dzīvokļu īpašnieki kaut kad nākotnē pieņems lēmumu par tiešajiem maksājumiem monopolistam, tad ēku pārvaldniekam RS ieskatā būs pienākums (!) sniegt šim uzņēmumam informāciju par visām izmaiņām, kas skar attiecīgās ēkas dzīvokļu īpašniekus. Tā, savukārt, ir papildus datu apstrādes un kontroles slodze. Atklāts paliek jautājums, kādēļ RS nevēlas pats uzraudzīt savus klientus – tiešo maksājumu veicējus, un monitorēt datu bāzes? Kādēļ RS nevēlas tam nepieciešamās izmaksas segt no finanšu līdzekļiem, kurus monopolists iegūst par rēķinu sagatavošanu tiešo norēķinu pakalpojuma izmantotājiem?
Diemžēl RS nav uzskatījis par vajadzīgu apspriest jaunā standarta līguma nosacījumus ar dzīvojamo māju apsaimniekotājiem. Tā vietā RS izmanto draudus – ja līgums netikšot noslēgts, siltumapgāde tikšot pārtraukta. LPUAA ieskatā šāda rīcība nav vērtējama citādi, kā dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana. Vai šantāžas lietošana (siltumenerģijas piegādes pārtraukšana līgumu neparakstījušajām mājām) attiecībā pret saviem klientiem un viņu konkurētspējas ierobežošana Konkurences padomei šķitīs pietiekams iemesls lietas ierosināšanai, rādīs laiks. Bet pagaidām, kā saka vācieši, “kamēr lapsa sprediķo, uzmaniet zosis!

26.02.2016.

Seminārs "INSTA 800 pamati"

2016. gada 26. februārī vairāk nekā 30 uzkopšanas un apsaimniekošanas nozares profesionāļi piedalījās LPUAA organizētajā seminārā "INSTA 800 pamati". Seminārā dalībnieki apguva standarta pamatprincipus, guva iespēju novērot objektīvu, zinātniski pamatotu uzkopšanas audita procesu kā arī praktiskajā darbā izmēģināt iegūtās zināšanas veicot tīrības kvalitātes pārbaudi.
 
INSTA 800 standarts ietver uzkopšanas kvalitātes noteikšanas un novērtēšanas sistēmu. Atbilstoši standartam var viennozīmīgi definēt iepērkamo uzkopšanas pakalpojumu kvalitāti un ar viennozīmīgām metodēm pārbaudīt, vai uzkopšanas pakalpojumi tiek sniegti atbilstoši līgumā noteiktajam. Standartu ir izstrādājuši Dānijas, Somijas, Norvēģijas un Zviedrijas uzkopšanas pakalpojumu sniedzēji, publiskie un privātie pasūtītāji, darba devēju asociācijas, pētniecības institūti un arodbiedrības. Standarts ir nacionālā standarta statusā, identisks tekstā Dānijā, Somijā, Islandē, Norvēģijā un Zviedrijā. Standarts ir pieņemts nacionālā standarta statusā arī Igaunijā (EVS 914:2012).
 
Semināru vadīja lektore Helge Alt, Igaunija. Apguvusi INSTA Dānijā un Norvēģijā, Dānijā saņēmusi INSTA 800 zināšanu 3. un 4. līmeni apliecinošus sertifikātus (2013). Vadījusi INSTA 800 standarta adaptācijas darba grupu Igaunijā. Konsultējusi daudzus pasūtītājus un pakalpojumu sniedzējus par INSTA 800, veic auditus saskaņā ar šo standartu.


12.01.2016

Papildināti uzkopšanas laika normatīvi

LPUAA uzkopšanas laika normatīvi ir ieguvuši samērā plašu pielietojumu publiskajos iepirkumos, kā arī darba organizēšanā uzkopšanas pakalpojumus sniedzošajos uzņēmumos. Tie bez maksas ir pieejami visiem interesentiem LPUAA interneta vietnē (sadaļā Iepirkumu procesa atbalsts) un IUB mājas lapā.

Nolūkā paaugstināt normatīvu noderīgumu, LPUAA 2016. gada 12. janvārī ir publicējusi jaunu dokumenta versiju. Atjaunotā un papildinātā normatīvu versija sniedz informāciju par patērējamo laiku ne vien administratīvo objektu, bet arī ražotņu, skolu, sociālās aprūpes iestāžu, slimnīcu un sanatoriju uzkopšanā. Vairākiem platību veidiem atsevišķi ir noteikta ražība gan uzkopjot manuāli, gan mehanizēti, kas ir īpaši svarīgi, piemēram, teritoriju uzkopšanā. Normas sastādītas, izmantojot Latvijas, kā arī 10 citu pasaules valstu datus, kas iegūti hronometrējot efektīvām metodēm veikta darba laika patēriņu.

01.12.2015
Informācija medijiem

Daudzdzīvokļu ēkas grims dziļāk neatgūstamos parādos

Pēc Ministru kabineta apstiprinātajiem grozījumiem PVN likumā, no nākamā gada 1. jūlija daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas maksai tiks piemērota PVN likme 21% apmērā. To nosaka Eiropas Savienības direktīva, kuras neievērošanas gadījumā Eiropas Komisija piedraudējusi pret Latviju ierosināt pārkāpumu procedūru. No valdības skatupunkta raugoties, situācija ir atrisināta. Tomēr var gadīties, ka lāpot vienu caurumu, vietā saņemsim lielāku. Un, proti, arvien dziļāk neatgūstamos parādos grimstošas daudzdzīvokļu ēkas.
 
Šis lēmums un situācijas risinājums ar nozari netika apspriesti. Tas būtu bijis loģisks solis, jo valdībai pieņemot noteiktas normas, likumus, nodokļu izmaiņas, ir jāvērtē, kā tas ietekmēs konkrēto nozari un tautsaimniecību vispār. Šajā gadījumā netika izskatīts neviens scenārijs, ne labais, ne sliktais un nozare tiek nostādīta fakta priekšā.
 
Bet galvenais, ka fakta priekšā tika nostādīta ne jau tikai nozare, bet iedzīvotāji. Kas tad būs tie, kas lāpīs budžeta caurumu šoreiz? Ne jau turīgie nodokļu maksātāji, kas pārsvarā mitinās privātmājās, bet tieši daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji Purvciemā, Ķengaragā, Imantā un citviet. Tiem nu tagad būs jāsažņaudz jau tā savilktā josta vēl ciešāk un jāmaksā.
 
Vai tas kaut mazākā mērā risinās jau gadiem ieilgušo problēmu ar parādiem un tieši bezcerīgajiem parādiem? Tā ir problēma, ko atbildīgās institūcijas jau nerisina gadiem, iespējams, cerot, ka tā pati izzudīs, vai, ka gan jau tie apsaimniekotāji paši tiks galā. Bet problēma nepazūd, tā pieaug, iedzīvotāji ir spiesti vai nu maksāt par kaimiņu, tas ir neatgūstamo parādu turētāju, vai pakļaut sevi riskam palikt bez ūdens un siltuma mājoklī.
 
Šāda veida lēmumi, kas ietekmē un saasina jau tā sakāpinātās problēmas, ir jāapspriež ar nozari, ar profesionāļiem, ar cilvēkiem, kas zina, kur praktiskā dzīvē ved saikne no vienas darbības pie nākamās, kas pārzina problēmsituācijas, un dod arī savus risinājumus. Diemžēl šis likuma grozījums ir atkal viens piemērs tam, ka ierēdniecība un praktiskā dzīve var būt nodalītas pasaules.

05.11.2015

LPUAA piedalās EuroFM biedru sanāksmē Milānā

2015. gada 29.-30. oktobrī Milānā, Itālijā, notikušajā EuroFM biedru sanāksmē LPUAA pārstāvēja asociācijas izpilddirektors Jānis Ozoliņš. LPUAA ir EuroFM (Eiropas apsaimniekošanas organizāciju tīkls) biedrs kopš 2015. gada oktobra. Jāatzīmē, ka gandrīz vienlaicīgi ar LPUAA lēmumu iestāties EuroFM pieņēma arī Francijas un Grieķijas nacionālās apsaimniekošanas asociācijas, kuru vadītāji atzīst, ka  saskata labas perspektīvas šajā sadarbības formā. Latvija šobrīd ir vienīgā EuroFM pārstāvētā Baltijas valsts.
 
Biedru tikšanās formātā tikai nelielu vietu ieņēma formāla rakstura organizācijas dalībnieku sanāksme. Darba programmu aizsāka četru respektablu pētījumu prezentācijas par apsaimniekošanas nozares perspektīvām laikposmā līdz 2040. gadam, kuras sniedza pārstāvji no Itālijas, Lielbritānijas un Šveices. Klātesošie vadošo starptautisko apsaimniekošanas uzņēmumu, izglītības iestāžu, pētniecības insitūtu un nacionālo asociāciju pārstāvji šos rezultātus diskusijā pārrunāja. Tādējādi bija vislabākās iespējas gūt ieskatus par apsaimniekošanas attīstības perspektīvām un no tām izrietošajām sekām pakalpojumu sniegšanā, izglītībā un pētniecībā. Perspektīvā apsaimniekošanas profesionālis būs atbildīgs nevis par konkrētu ēku, bet gan par noteikta skaita darbinieku produktivitāti un darbinieku mainības samazināšanu, turklāt būtisku daļu laika apkalpojamie darbinieki veiks pienākumus ārpus darbavietas, tostarp savā dzīvesvietā. Tas nav futūrisms, bet tendences, kuras vērojamas jau šobrīd. Saskatāt izaicinājumus? Iespējas?
 
EuroFM darbs ir organizēts četros virzienos: prakses tīkla grupa (nacionālo asociāciju vadītāji), korporatīvo biedru tīkla grupa (apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēji), izglītības iestāžu tīkla grupa un pētniecības institūciju tīkla grupa. Liela daļa no pasākuma tika organizēta šajās grupās, kuru dalībniekiem ir kopīgas problēmas un intereses. Tomēr ļoti noderīgs jaunievedums bija problēmorientēta darba grupu sesija otrajā tikšanās dienā, kurā piedalījās visu virzienu pārstāvji. Noderīga tādēļ, ka izglītības, prakses un pētniecības pārstāvji var būt viens otram ļoti vajadzīgi. Piemēram, 300 vadošas universitātes apsaimniekošanas virziena studentiem nepieciešams izstrādāt projektu un vajadzīgs praktisks objekts. Vecākā kursa studenti, pielietojot modernus instrumentus un liekot lietā jaunības radošumu, ir gatavi bez maksas sniegt palīdzību. Savukārt jaukta tipa biroju ēkas apsaimniekotājam nepieciešamas idejas, kā padarīt īpašumu pievilcīgāku nomniekiem un uzlabot atdevi no tā.
 
EuroFM biedru tikšanās tiek organizētas 3 reizes gadā un tajās ir aicināti piedalīties arī LPUAA biedru augstākās vadības pārstāvji, kuriem ir interese attīstīt apsaimniekošanas pakalpojumus. Par dalību biedru sanāksmēs nav jāmaksā – jāsedz tikai ceļa un uzturēšanās izmaksas. Nākamā sanāksme notiks Štutgartē 2016. gada februārī. Mijiedarbība biedru sanāksmju laikā ar augsta līmeņa apsaimniekošanas profesionāļiem no atšķirīgām Eiropas valstīm garantē svarīgu ieskatu un arī personīgu kontaktu gūšanu sava biznesa attīstībai. 


06.10.2015

LPUAA kļūst par Eiropas apsaimniekošanas tīkla (EuroFM) biedru

2015. gada oktobrī LPUAA kļuva par Eiropas apsaimniekošanas tīkla (European Facility Management Network), saīsināti EuroFM, biedru. Profesionālā uzkopšana ir nozīmīga biznesa daļa vairumam asociācijas biedru, taču uzkopšana kā pakalpojums ir nobriedis, kļuvis mazpievilcīgs ar zemu rentabilitāti u.c. problēmām. Tādēļ ir uzklausīti nozares pārstāvju viedokļi, ka uzkopšana zināmā mērā atrodas strupceļā. Lai risinātu LPUAA biedru vajadzības attīstīties un pelnīt, tika piedāvāts turpmāk asociācijas darbā lielākā mērā pievērsties izpratnes vairošanai Latvijā un LPUAA biedru vidū par apsaimniekošanu atbilstoši tās definīcijai ES standartā, savukārt uzņēmumiem virzīties uz apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu atbilstoši tās mūsdienu izpratnei.
 
Eiropas standartā EN15221-1:2006 apsaimniekošana (facility management) tiek definēta šādi: procesu integrācija organizācijā lai uzturētu un attīstītu paredzētos primārās darbības atbalsta un efektivitātes uzlabošanas pakalpojumus. Šī definīcija nozīmē to, apsaimniekošana aptver visas darbības, kas nav konkrētās organizācijas pamatdarbība. Saskaņā ar EuroFM sniegto informāciju, atkarībā no valsts, apsaimniekošana veido 5-8% no ES valstu iekšzemes kopprodukta. Tādējādi apsaimniekošana ir viena no svarīgākajām ekonomikas nozarēm (pēc oficiāli apstiprinātas Eiropas valstīm saistošas definīcijas!). Pēc būtības apsaimniekošanu tādējādi varētu saukt par „darba vides vadību (workspace management)”, nevis „īpašumu apsaimniekošanu”. Latviskojot Eiropas standartu nosaukumus, angliskais termins gan ir pārlieku pieticīgi tulkots latviešu valodā kā "palīgdienestu pārvaldība".
 
EuroFM ir Eiropas apsaimniekošanas sadarbības organizācija, kura apvieno izglītības, pētniecības iestādes, apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējus un nacionālās apsaimniekošanas asociācijas. EuroFM mērķis ir attīstīt apsaimniekošanu Eiropā, palīdzēt biedriem sniegt pievienoto vērtību, izplatīt zināšanas un informāciju un veicināt tīklošanās iespējas ar mērķi dalīties labākajā praksē. LPUAA biedriem, kuri ir orientēti uz apsaimniekošanas pakalpojumu attīstību, asociācijas dalība EuroFM nodrošina iespēju piekļūt ārvalstu labākajai praksei, izstrādāt jaunus pakalpojumus vai pat ieviest Latvijā līdz šim nerealizētus biznesa modeļus.
 

27.09.2015
Informācija medijiem

Rosinās papildināt nozaru sarakstu, kurās nepiemēro
mikrouzņēmuma nodokļa režīmu

Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācija (LPUAA), kurā apvienojušies vadošie uzkopšanas nozares uzņēmumi, negodīgas konkurences mazināšanai Finanšu ministriju rosinās mikrouzņēmumu nodokļa neattiecināmo jomu sarakstā iekļaut arī profesionālo uzkopšanu, pauda asociācijas izpilddirektors Jānis Ozoliņš.

Priekšlikumu papildināt 37 nozares, kurās no 2016. gada 1. janvāra nepiemēros mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, atbalstīja LPUAA klātesošie biedri un citi  25. septembrī notikušā nozares pasākuma Latvijas profesionālās uzkopšanas diena 2015 ietvaros aicinātie industrijas uzņēmumi.

Jautāts, kādēļ LPUAA vēlas minētos ierobežojumus attiecināt arī uz profesionālās uzkopšanas nozari, J. Ozoliņš norādīja, ka šobrīd jomā ir liels mikrouzņēmumu īpatsvars, kuru patiesie labuma guvēji uzskata, ka uz samazinātā nodokļu sloga rēķina pasūtītājiem spēs piedāvāt zemāku pakalpojumu cenu. Ņemot vērā, ka personāla izmaksu īpatsvars sniegtā pakalpojuma kopējā pašizmaksā veido aptuveni 70 %, kļūstot par mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju, iespējams būtiski samazināt personāla nodokļus. Tādējādi uzkopšanas profesionāļi zaudē lielu daļu sociālo garantiju, pret ko krasi iestājas LPUAA.

Uzkopšanas nozares līderu diskusijas dalībnieku novērojumi liecina, ka mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji apzināti tiek veidoti kā atkarības stāvoklī esoši apakšuzņēmēji pakalpojuma pašizmaksas samazināšanas nolūkā. Tas ģenerāluzņēmējam ļauj piedāvāt būtiski zemāku cenu, nekā to spēj vispārējā nodokļu režīmā strādājošie uzkopšanas uzņēmumi. Turklāt uzņēmumu sadrumstalošana rada arī kvalitātes un darba drošības kontroles problēmas, skaidro J. Ozoliņš.

"Mikrouzņēmumu nodokļa režīms uzkopšanas nozarē veicina nepamatoti zemu pakalpojumu cenu līmeni. Šobrīd ir arī tādi objekti, kuros pat lieli uzņēmumi ar atbilstošu darbinieku skaitu un materiāltehnisko nodrošinājumu strādā ar būtiskiem zaudējumiem," iniciatīvu pamato Clean R valdes priekšsēdētāja Ieva Jansone.

Profesionālās uzkopšanas uzņēmumu vadītāju forumā tāpat tika pārrunātas nozares aktualitātes un tendences. J. Ozoliņš atklāj, ka industriju būtiski ietekmēja izmaiņas minimālās algas likmē: pasūtītāji joprojām nav gatavi indeksēt uzkopšanas pakalpojumu cenas atbilstoši minimālās algas pieaugumam. Par spīti dažādiem tirgu negatīvi ietekmejošiem faktoriem, gada sākumā izstrādāts uzkopšanas pakalpojumu iepirkumu paraugnolikums. Arī iestāšanās Eiropas apsaimniekošanas tīklā (EuroFM) ir LPUAA aktīva darba rezultāts.

Plānojot turpmāko darbu nozares sakārtošanā un godīgas konkurences veicināšanā, asociācija iecerējusi veikt iepirkumos uzvarējušo uzņēmumu pakalpojumu regulāru un neatkarīgu kvalitātes auditu pēc klientu pieprasījuma. Ņemot vērā sarežģīto situāciju darbaspēka piesaistīšanā un zemā atalgojuma dēļ, nozares līderu diskusijā atbalstu guva arī jautājums par bēgļu iespējamo integrēšanu uzkopšanas industrijā.

Latvijas profesionālās uzkopšanas diena 2015, kļūstot par ikgadēju tradīciju, tika rīkota otro gadu pēc kārtas, lai veicinātu ikdienā konkurējošu uzņēmumu sadarbību nozares sakārtošanā, uzlabotu profesijas prestižu un paaugstinātu sniegto pakalpojumu efektivitāti. Pasākuma ietvaros dalībnieki savas profesionālās prasmes demonstrēja uzkopšanas sacensībās un menedžeru treniņā, savukārt zināšanas papildināja SIA Karcher (Latvija) un OÜ Puhastusekspert (Igaunija) organizētajos semināros.


21.05.2015


LPUAA pārstāvji sniedz informāciju konferences "Publiskie iepirkumi 2015" dalībniekiem

LPUAA izpilddirektors Jānis Ozoliņš un asociācijas biedra Cleanhouse Attīstības un pārdošanas daļas vadītājs Voldemārs Vaitužis 2015. gada 21. maijā informēja laikraksta "Dienas bizness" organizētās konferences dalībniekus par aktualitātēm apsaimniekošanas un uzkopšanas nozarēs, kuras ir svarīgas iepirkumos. Galvenā vērība prezentācijā tika pievērsta LPUAA izstrādātajiem atbalsta instrumentiem publisko iepirkumu veicējiem: Paraugnolikums, uzkopšanas laika normatīvi un neatkarīgi uzkopšanas kvalitātes audita pakalpojumi.
 
Konferences materiāli:
LPUAA prezentācija
 
Izvērsta Finanšu piedāvājuma forma izmantošanai kopā ar Paraugnolikumu


27.04.2015
Avots: LPUAA pēc VID datiem

Latvijas tirgū aktīvākie uzkopšanas un apsaimniekošanas uzņēmumi


LPUAA saskaņā ar VID datiem par komersantu nodokļu nomaksu 2014. gadā sagatavotajā sarakstā iespējams iepazīties ar nozares aktīvāko uzņēmumu pienesumu valsts budžetam.

08.04.2015
Avots: Dienas bizness

 
Iepirkumi – ceļā uz sakārtošanos

Publiskais sektors uzkopšanas pakalpojumu iepirkumos palēnām sāk izmantot šogad ieviesto paraugnolikumu.


10.03.2015
Informācija medijiem

Izstrādāts uzkopšanas pakalpojumu iepirkumu PARAUGNOLIKUMS

Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācija (LPUAA) un Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) sadarbībā ar nozares ārvalstu ekspertiem ir izstrādājuši telpu un teritorijas uzkopšanas pakalpojumu iepirkumu PARAUGNOLIKUMU, kas publicēts IUB mājaslapā.

PARAUGNOLIKUMĀ ietverto nosacījumu kopums nodrošinās pasūtītājiem ievērojami augstāku aizsardzību pret negodprātīgiem nozares dalībniekiem, kuri iesniedz piedāvājumus ar pārāk zemu cenu, bet nespēj pienācīgi veikt darbus.

LPUAA uzskata, ka valsts un pašvaldības iestādes, neizmantojot uzkopšanas un apsaimniekošanas ārpakalpojumus, ik mēnesi zaudē miljonus. Šāda situācija nav izdevīga ne valstij, ne nozarei, norāda LPUAA izpilddirektors Jānis Ozoliņš.
Diemžēl atturīgai attieksmei pret ārpakalpojumiem ir bijuši arī iemesli. Līdz šim asociācijā pēc palīdzības ir vērsušies vairāki publisko iepirkumu veicēji, kas izvēlējās pakalpojumu piegādātājus, kuri piedāvāja zemāko cenu. Šie piegādātāji nespēja sniegt pakalpojumus tehniskajā specifikācijā noteiktajā līmenī, radot iepirkumu veicējiem nozīmīgas praktiska rakstura neērtības, materiālos zaudējumus un papildu administratīvo darbu. Ir konstatēti arī gadījumi, kad šādi pakalpojumu sniedzēji izvairās no nodokļu nomaksas un pārkāpj darba tiesību aktus, lai gūtu materiālo labumu.

Uzkopšanas un apsaimniekošanas izmaksas ir būtisks izdevumu postenis, taču tām tiek pievērsta neadekvāti maza uzmanība. LPUAA veiktā situācijas izpēte nekustamā īpašuma apsaimniekošanā un uzkopšanā publiskajā sektorā liecina, ka, piesaistot ārpakalpojumu sniedzējus, valsts un pašvaldību iestādes var ietaupīt no 15% līdz pat 40% izmaksu, saglabājot līdzšinējo pakalpojumu līmeni. Tomēr, kā novērojusi LPUAA, daudzās publiskā sektora iestādēs, īpaši skolās, bērnudārzos un slimnīcās joprojām uzkopšanu un apsaimniekošanu veic šo iestāžu personāls. Valsts vai pašvaldības organizācijās uzkopšanas un apsaimniekošanas struktūrvienības neveic uzņēmuma pamatfunkcijas un tajās vienmēr pastāv ievērojamas efektivitātes kāpināšanas rezerves.